impressions of Pisa & Florence

Pienācis ir tas laiks, kad sākas kārtējā laika skaitīšana - šoreiz līdz jūnija beigām, kad lidoju prom no Luksemburgas. Bet par to šoreiz ne, jo laiks diezgan nepielūdzami iet uz priekšu tik un tā, un paliek skumīgi tad, kad iedomājos, ka būs jābrauc prom.. Sāku ilgoties pēc Luksemburgas jau tagad!

Lai nu kā, šonedēļ man bija pēdējās lekcijas Luksemburgas Univeristātē ever (vai arī, vismaz tuvāko pāris gadu laikā, kas skan mazliet maigāk), un nākamnedēļ sākas eksāmeni trīs nedēļu garumā. Jāmācās joprojām daudz, kā jau uz sesiju, bet šoreiz pluss, ka kaut ko no tā var darīt, jauki gulšņājot kādā stūrītī lielajā parkā, kas atrodas 5 min no kojām. Vai arī sēžot uz palodzes un vērojot trako luksemburgiešu satiksmi tepat pie mājas.

Tā kā pēdējās dienas ārā turas ap +25 grādiem, tehniski jau vasara ir klāt! Beidzot saule, vasaras drēbes & siltās naktis.. :) Pāris nedēļas atpakaļ, kad vasara te vēl nebija atnākusi, aizbraucām ar draudzes jauniešiem nedēļas nogalē uz Itāliju. Tik ļoti jauku laiku tur pavadījām - staigāšanās pa Pizu, itāļu saldējums & picērija, palmas, peldēšanās Vidusjūrā, Pizas tornis, siltā nakts, vakara mūzika Florencē, sarunas, čilojot uz viena no tiltiem pār upi pilsētā, draudzīgie & runātīgie itāļi utt.. vienā vārdā - brīnumjauki :)

Un tad nu es esmu atpakaļ un palicis vēl pēdējais gabaliņš te - tikt galā ar eksāmeniem un izbaudīt katru atlikušo vasaras dienu te :)

danseurs:

(by elenagold)

that’s what I’m longing for.. :)

(via cageaoiseaux)

everyday in Luxembourg

nu jau kādu laiku esmu atpakaļ Luksemburgā un dzīvojos pa universitāti - jaunais semestris pilnā sparā iet! atkal okeāns lasāmvielas līdz ar visādiem darbiņiem, mini esejām utt. darba ļoti daudz, bet tagad atšķirība tāda, ka filtrēju, ko darīt, ko ne. un ir jauki, ka pie cilvēkiem, vides un pasniedzējiem pierasts, tā ka var saprast, ko no manis te gaida. un gaida daudz!

pamazām te pavasaris ar nāk - var just, ka dienas siltākas un saulainākas paliek. principā tā divu nedēļu garā Luksemburgas ziema beidzās jau februārī. universitātē ar visādas lekcijas jaunas, viens īpaši interesants kurss, kura ietvaros speciāli mūsu studentu grupai organizē filmu seansus vienā no vietējiem kino, un pēc tiem diskusijas. pirmā filma jau bija - Terminators (1984) :D haha, vismaz tagad zinu iesākumu tām dullajām terminatorfilmām. 

vienā no lekcijām gan man izdevās vareni papraktizēt aktiermākslu - izrādījās, ka visa lekcija būs vāciski, un, lieki piebilst, es no vācu valodas nesaprotu gandrīz neko.. labi, iet prom pārāk vēlu, proferors jau sācis runāt, un durvis dikti tālu, domāju - ok, jāmēģina ieklausīties, ja nu vismaz domu saprotu. bet, acīmredzot, mana uzmanība bija tik ļoti koncentrēta uz profesoru, ka šis izdomā, ka jāizmanto mani kā piemērs savam argumentam. tā nu viņš pēkšņi sāk žestikulēt, kaut ko rādot uz manu pusi, un man nav ne jausmas, par ko vispār ir runa :D atliek tik izlikties, ka piekrītu :D nu, vēl bez tā, ka kā piemērs tika demonstrēts mans penālis, es tiku iekļauta piemērā ar blakussēdošo čali, kas visiem, izņemot mani, likās varen amizanti, un tas, ka ar saviem piemēriem profesors pat grāmatu man neļāva palasīt, laikam nekas īpašs nenotika. come on, klasē kādas 20 meitenes, un jāizvēlas tieši mani! :D eh, tā laikam bija garākā lekcija manā mūžā. 

lai nu kā, ņemot vērā šo intelektuālo spriedzi, rodas vēlme dažkārt izvēdināt galvu un padarīt kādas fiziski aktīvākas nodarbes. tā nu es šosemestr, pašai sev par brīnumu, sevi nodarbinu ar visādām sportiskām aktivitātēm. pie tam, universitātes organizēto aktivitāšu saraksts nu galīgi nesakrīt ar manu lekciju grafiku, un tad nu es brīvi eju uz blakus fakultātei esošo sporta halli, kad vien pašai laiks. izrādās, te tāds brīvais režīms - nekādu dežurantu, visas telpas vaļā, ieskaitot trenažierus, ej sportot, kad vien gribi. + par velti, tā kā esmu universitātes students. jauki. :)  

vēl bijām aizbraukušas ar pāris meitenēm aplūkot Vianden viduslaiku pili. pie tam, bija mākoņaina & apmākusies diena, un līdz ar to pirmais iespaids par pili bija varens, jo apkārt migla & mākoņi.. tāda drūmi mīklainā viduslaiku sajūta. skaisti tur!

______________________________________________________________

tā nu es te dzīvojos un gaidu aprīļa saulīti :)

Wolverhampton

Eksāmenu laiks piebeigts, un nu varu teikt, ka esmu veiksmīgi izdzīvojusi cauri pirmajai Luksemburgas universitātes sesijai! Rezultāti gan jāgaida vēl līdz februārim, kad, redz, profesori būs sanākuši & salikuši galvas kopā un izvērtējuši visu.. Lai nu kā, nevaru sagaidīt, kad uzzināšu, vai viss nokārtots (īpaši jau tā dullā franču lingvistika).

Pēdējais eksāmens bija 20.janv, un tagad pēc grafika ir “starpsemestru periods”, kas ilgst veselu mēnesi! (20.febr. lekcijas atsākas) tātad - man brīvdienas veselu mēnesi! Ballīte! :D

Tad nu pie reizes izdomāju, ka jāaizšauj apciemot tētis Anglijā, Wolverhamptonā, šoreiz uz ilgāku laiciņu, ja jau mēnesis brīvs. Un tā nu, pēc visādu transportlīdzekļu sakombinēšanas no Luksemburgas, es tagad uz divām pilnām nedēļām esmu te. Tētis priecīgs, es priecīga. :) Vispār jau forši, ka tā var braukāties pa visādām Eiropas valstīm - sāku jau pierast pie tās lielās multikultūru vides, kas visur. 

Un tā nu es te laiskojos, atpūšos, tīksminos/mēģinu kaut ko saprast no vietējā britu akcentiņa, gatavoju tētim ēst, lasu, muzicēju, staigājos pa apkārtni, fočēju, šopingoju, sapazīstos ar vietējiem.. Varētu teikt, trešās mājas man te (pēc kāda laika doma uz mazliet ilgāku laiku atgriezties, bet nu, kuš, tas Dieva rokās.).

Vispār jau man te patīk. Īpašais prieciņš, ka tieku ASDĀ - veikalā, kur beidzot var dabūt visvisādas lietiņas, kas Luksemburgā nav, vai arī ir par astronomiskām cenām. Te, Anglijā, es beidzot tieku pie saviem mīļajiem latviešu ēdieniem - griķiem, biezpiena, utt. - plus vēl pa lēto!

Tā nu es esmu brīžiem tā aizrāvusies ar visu, kas ir te, ka aizmirstu par visādām Luksemburgas lietām - vakar beidzot atvēru savu universitātes epastu, kam jau nedēļu putekļi krājušies, un izrādās, ka sen jau esmu palaidusi garām bibliotēkas termiņu manam Harper Lee ‘To Kill a Mockingbird’.. :D Kad tikšu atpakaļ, laikam kādas 2 nedēļas būs sodiņš jāpacieš - nedrīkstēs ņemt neko. Eh. Kā gan tikšu tam pāri. Paldies Dievam, ka šiem nav sistēma kā LU, kad par tādu kavēšanos man būtu kādi 2 Ls jāmaksā.. 

Labi. Jūs tur Latvijā nenosalstiet pārāk. Tās ziņas par -30°C man liekas kā tāla nerealitāte, man te +5°C un dzelteni krokusiņi zied. :D Un ziemu vēl vispār neesmu redzējusi šogad. Jau februāris gandrīz. Nu trakums. :)

(via leadme2thecross1)

(Source: m-anifesto, via heckyeahjesussaves)